Ko es gribu izaicinājuma laikā kādā rītā pie manis atnāca šī doma – cik ļoti mēs paši neapzinamies un nezinam, ka cenšamies sevi pasargāt no īstas laimes. Ka mums ir kauns dalīties ar savām veiksmēm vai to, ka mums iet labi, vai pat lieliski. Bet kaunēšanās par labām lietām sūta visumam signālu – šo nevajag, saņēmējs nenovērtē!

Situācija #1

Tev šķiet, ka Tu vēlies finansiālo neatkarību, miljonus un dzīvi brīvībā. Ja es Tev uzdotu šo pašu jautājuma formā, Tu nodomātu – bet, protams, kurš negibētu? Kāpēc Tu vispār uzdod šādu jautājumu? Ja Tu lasi šo, Tu visdrīzāk vēl neesi nonākusi pie šīs brīvības, vai varbūt Tev ir labas attiecības ar finansēm, bet iekšēji vēl nejūties brīva.

Vai esi gatava ”parakties” kāpēc? Iedomājies to, ka Tev ir šīs lielās algas, naudas summas, vari atļauties visu. Mmmm, fantastiski, nē mēs ar šo nebeigsim, jo kā jau teicu, raksim, bet, ja rokam, tur var gadīties tārpi un pāris miroņgalvas. Ja Tev šis viss ir un Tu aizej ar draudznēm uz kafiju vai visspilgtāk – pasākums ģimenes lokā – cik labi Tu tur jūties?

Vai Tu jūties kā ”savējā” vai Tu sāc dzirdēt kā – Tev jau veicās, Tev jau viss ir, kas Tev grūti man kaut ko iedot vai aizdot?

Vai Tu redzi kā no Tevis novēršas cilvēki, kuri Tev ir šķietami svarīgi?

Izstāstīšu vēl kādu stāstu, ko dzirdēju kādos kursos – dāma nevarēja tikt pie ilgi kārotā atalgojuma, kaut gan bija izmēģinājusi visus manifestācijas veidus un šķietami visu darīja pareizi. Kā izrādījās – viņas bērna bērnudārza maksu sedza viņas tēvs. Tēva dotā nauda bija kā mīlestības apliecinājums viņai. Ja viņai pašai pietiks un nevajadzēs no tēva zemapziņā nozīmēja – nesaņemšu vairs mīlestību. Kā atrisinājās šis, atradās labāk apmaksāts darbs un viss izdevās. Ir vērts rakt, vai ne?

Situācija #2

Sapņu darbs, darba laiks Tevis noteikts, viss sakārtots pa Tavam prātam. Vai nu lielisks boss vai pati sev boss. Viss notiek, izdodas, sanāk. NAV PAR KO SŪDZĒTIES. Tu izbaudi sevi, Tev ir laiks fiziskām aktivitātēm, Tu vari pavadīt kvalitatīvu laiku ar ģimeni. Tev ir laiks un līdzekļi visām Tavām vēlmēm. Darbs aizņem tikai nelielu daļu Tavas dzīves.

Atkal pārāk ideāli? Pārāk skaisti lai būtu patiesība? ( ja piekriti šiem, tad jau redzam kā sevi bloķējam – izsmejam & neticam)

Bet te arī ir dziļāk kur paskatīties – pag, bet es tagad ”nemočīšu”, nebūšu pārgurusi – man tak būs sajūta, ka neesmu strādājusi. Jo tikai, ka izžmiedzu sevi sausu es jūtos, ka nopelnīju. Tikai, kad izdarīju visvairāk vai nostrādāju visilgākās stundas – es sev sajutos kā vērtība.

Pazīstama situācija? Ja piekrīti, apsveicu, Tu saredzēji bloku ar kuru strādāt!

Situācija #3

Vai Tu baidies dalīties un Tev ir kauns pastāstīt par to, ka Tev kaut kas ir labi izdevies, sanācis vai drīz būs un notiks?

Tu nopirki to superīgo kleitu bez atlaides. Kā lai tagad izstāsta draudzenei? Vīram vispār, noslēpšu un teikšu, ka humaplās iegādājos. Vai runājot par pirkumiem vienmēr uzsver atlaidi un cik izdevīgi iegādājies?

Ir sanācis tā? Tu līdz galam nepieņem to, kas Tev ir dots. Nepieņemšana, noliegšana aizbloķē turpmākā pieņemšanu. Kā jau augstāk minēju – ja noliedz labo, vairāk laba nevar ienākt.

Plus, zemapziņā Tu arī esi iedomājusies kā visiem ”noskaudīs” kā neviens nepriecāsies par Tevi, kā Tevi uzskatīs par ”lielībnieci” – šie visi, bērnudārza un postpadomju atliekas ir mums katram, bet šobrīd, ja lasi šo – Tev ir iespēja būt par pieaugušo, kurš priecājas, pieņem un risina šos ”kapeņu stāstiņus”galvā un paņem to lāpstu lai paraktu dziļāk par pliku sūdzēšanos – es nezinu un nesaprotu kāpēc man nesanāk VAI man ir bail rakt augšā.

Esi gatava sākt rakt? Lai kā man negribētos ar tiem tārpiem un miroņgalvām ņemties – es jūtu VAJAG. Manifestēt ir forši, ar vienradzīšiem un pa mākoņiem, bet es redzu, ka ir arī, kur pastrādāt ar zemapziņu un sevis bloķēšanu, sabotēšanu vai kā vēl mēs to vēlamies saukt.

Tāpēc no 1. jūlija – ATBLOĶĒ SEVI izaicinājums – uzdevumi katru otro/trešo dienu, lai ir laiks integrēt darbībā, atklāt sevi. Uzdevumi audio/video/pdf formā. Lai pieteiktos – dodies šeit un lecam iekšā piedzīvojumā!